Māņticības lēkme

Māņticības lēkme

Vakar vairākas reizes, domājot par kādu nopietnu nākotnes ieceri, sevi pieķēru pie domas no katram zināmā, klasiskā seriāla: "A ja nu tā vai šitā?". Skaidra lieta, ka jāpārspļauj pār plecu un jāpiegrabina pie kādas koka virsmas. Automātiski tā arī izdarīju un atkal pieķēru sevi domājam - pag, taču neticu visām šīm māņticībām. Apburtais domu loks kaut kāds, lai neteiktu vairāk... Sirdsmiera un izglītošanās nolūkos nolēmu, ka reizi pār visām reizēm jānoskaidro no kurienes aug kājas mūsu ikdienas mazajām un lielajām māņticībām, lai saprastu cik tas viss nopietni vai nenopietni. Atklātajā un uzzinātajā tad arī padalos ar Tevi.

Rakstu spēcina

Tev nebūs piektdienā, trīspadsmitajā laimīgam būt!

Lai arī reliģija pret dažāda veida māņticībām attiecas visai nosodoši, šo varam uzskatīt par visai tiešu pienesumu šim sarakstam no baznīcas puses. Dzīvoja reiz divi brāļi - Kains un Ābels. Mierā, saticībā un labklājībā. Līdz brīdim, kad Kains Ābelu aizsūtija izlūkos uz citām dimensijām, proti, skujām klāja mūžības ceļu. Pēc šiem traģiskajiem notikumiem, kuri aprakstīti arī svētajās grāmatās, šis stāsts sāka apaugt ar arvien jauniem un jauniem mītiem. Viens no tiem vēsta, ka šis brāļu slaktiņš noticis tieši piektdienā, jauna mēneša trīspadsmitajā dienā. Tā nu tas kļuvis par vienu no mūsdienu lielajiem mītiem un krietnu betona bloku māņticības debesskrāpja pamatos.

Tev nebūs melnu kaķi ignorēt!

Pār ceļam pārskrējis melns kaķis - tas uz nelaimi. Šo zīmi, šķiet, jau bērndārza vecumā ik katrs cilvēkbērns iegaumējis un uz visu mūžu piesardzību nezaudēs. Domāju, ka nevienu nepārsteigšu, teikdams, ka arī šai māņticībai saknes meklējamas simtiem, simtiem gadu senā vēsturē. Laikos, kad neizgaismoti zemes ceļi bija galvenās, teju vienīgās transporta artērijas. Nereti, cilvēki zirga pajūgos no darbiem, baznīcas vai kroga atgriezās krietni pēc pussnakts. Tādā tumsā miesīgai mātei garām paskriesi, kur vēl pamanīsi melnu kaķi melnā naktī skrienot pār ceļu. Tad nu zirgi izbijās, satrakojās un bieži vien tas traģiski beidzās pajūgā esošajiem. Cilvēks jau nebūtu cilvēks, ja nemeklētu atkal visam kādus pārpasaulīgus iemeslus un tā nu melnie kaķi tika pasludināti par nešķīstajiem gariem, kas nāk Tavu dvēseles zagt.

Tev nebūs pāri slieksnim dot!

Varu derēt, ka arī Tu nesniedz roku sveicienam pāri slieksnim, bet vai zini no kā tas sācies? Dodamies atkal mūsu improvizetajā ekskursijā uz tāltāliem laikiem, tāllālām zemēm. Senos laikos daudzām tautām tā bija iegājies, ka urnas ar aizgājēju pelniem piederīgie apglabāja tieši zem mājas sliekšņa. Mīļā miera labad, lai netraucētu un nemodinātu paslieksnē dusošos garus, viņi baidijās sasveicināties vai ko dot otram, stāvot sliekšņa pretējās pusēs. Ej nu sazin, ko gari dusmās var sastrādāt? Kā tāda simboliska robežlīnija - starp ārpasauli un cilvēka privāto teritoriju. Līdz šim, teikšu godīgi, šis šķiet pamatotākais un pieņemamākais no māņticības mītiem, kurus šajā rakstā cenšos izstāstīt Tev.

Tev nebūs pulksteņus dāvināt!

Lai arī bieži šo mēģina saistīt ar māņticību, es to vairāk sauktu vienkārši par slikto toni, ja kādam izvēlies dāvināt pulksteni. Ja pat bez blakus nodoma dāvināts, noteikti atradīsies kāds, kas to mēģinās interpretēt dažnedažādos mājienos vai slēptos apvainojumos. Sak, Tavs laiks drīz būs beidzies - paskat kā tikšķ... Labi. Lai nu paliek, atgriezīsimies tomēr pie māņticības dvašas piešķiršanas šīm rindām. Redzi, Senajā Ķīnā saņemt dāvanā pulksteni nozīmēja tapt ielūgtam uz bērēm. Kā tāda savdabīga, zobratiem pildīta atklātnīte. No māņticības mīta rašanās glābtu fakts, ja tās būtu kāda cita cilvēka bēres, kurās esi lūgts piedalīties... Šajā gadījumā - uzaicinājums uz paša bērēm. Smalks mājiens, ka kādam esi ko gauži nodarījis. Lūk. Kopš tiem laikiem tad arī pulksteņa dāvināšana nav uzskatāma par labāko, laimi nesošāko dāvanu cilvēkam, kuru cieni.

Tev nebūs no naža ēst!

Šī māņticības mīta sakarībā bieži nācies dzirdēt skaidrojumu: Kas no naža ēd, tam no naža nomirt lemts! Cik nu tur tās patiesības, paldies Dievam, uz savas ādas nenāksies izbaudīt, jo man labpatīk ēšanai izmantot citus, šai nodarbei daudz atbilstošākus galda piederumus. Runājot par pamatojumiem un iemesliem šīs māņticības sakņu dzīšanai ļaužu prātos, ticamākais un saprotamākais rašanās iemesls ir šis: senos laikos nazis kalpoja ne tikai kā darbarīks, bet bieži tika iesaistīts dažnedažādos maģiskos rituālos. Ēšanu no naža uzskatīja par galējās necieņas izrādīšanu gariem, kuri vēlāk varēja sūtīt pār cilvēku lāstus, dusmas un agresiju. Galu galā, mēli var nejauši par puscentimetru īsāku padarīt, ja ēdot aizmirsīsies par naža tiešo uzdevumu - griezt. Prātīgi, mierīgi un ņemam talkā dakšiņu! ;)

Pēc saulrieta atkritumus iznest?

Kurš šo ir izdomājis? Vīrs, kuram tik ļoti negribējās nest atkritumu spaini, bet nezināja kā sievas priekšā attaisnoties? Lai arī cik dīvaini tas nebūtu, šis tiek ierindots starp pasaules populārākajiem māņticības mītiem. Jautāsi - kāds pamatojums? Te nu pavisam loģisks izskaidrojums. Runā, ka tad cilvēki par Tevi baumošot un runāšot visādas nepatiesības. Kas zin, ko Tu tur nakts melnumā stiep? Kaimiņi jau tik tālu neredz - pērnās kartupeļu mizas vai nepaklausīgo sievu.

Uz šīs loģiski māņticīgās nots tad arī lieku punktu šim stāstam. Tiekamies sarunās un komentāros!


Kaspars Eniņš

~ Cieņā un sirsnībā, jūsu

Cilvēks ar attieksmi, viedokli un radošiem ''pēdu nospiedumiem'' dzīvē. Dzīves brīvmākslinieks. Atzī:me idejiskais motors un pašpasludinātais redaktors.


Vērtējums 0 no 5 ( 0 vērtētāji)
Klusums pirms vētras? Lai nu kā, vēl nav neviena viedokļa...

Izsaki viedokli / pārdomas / vērtējumu:

  1. Ar prieku Tevi uzklausīsim!
Novērtēt šo ierakstu:
0 Simboli
Pielikumi (0 / 3)
Share Your Location

Starp citu, esam šeit jau 2369 dienas & izstāstījuši 373 lieliskus stāstus...

ATZI:ME

39 lielisku un talantīgu autoru blogs par redzēto, dzirdēto, izbaudīto un ikdienas gaitās piedzīvoto. Lieliska vieta, kur iedvesmoties un patverties no rutīnas un depresijas.
Miers, draudzība un košļenes!

instaGrams

×
×

Pieslēgties

fb iconPieslēgties ar Facebook